OPEL VĒSTURE

Opel ir autoražotājs ar bagātām zīmola tradīcijām un senu vēsturi, kas iesniedzas 19. gadsimtā. Uzņēmuma dibinātājs ir Ādams Opelis (Adam Opel), kurš 1862. gada augustā atslēdznieku darbnīcā Ruselheimā (Rüsselsheim am Main) nodibina uzņēmumu Adam Opel šujmašīnu ražošanai.

1868. gadā turpat Ruselheimā tiek uzcelta pirmā uzņēmuma rūpnīca un 1886. gadā tiek uzsākta velosipēdu ražošana. Pēc Ādama Opeļa nāves 1895. gadā viņa dēli un sieva Sofija veiksmīgi turpina iesākto velosipēdu biznesu un 1898. gadā Opel kļūst par lielāko divriteņu ražotāju Vācijā.

Uzklausījusi dēlu padomu, Sofija izlēma sākt automašīnu ražošanu. 1899. gada janvārī Opel ģimene no Frīdriha Lucmana (Friedrich Lutzmann) iegādājās motorizēto transportlīdzekļu ražotni Desavā (Dessau), pārcēla to uz Ruselheimu un jau pēc dažiem mēnešiem tika uzbūvēts pirmais Opel automobilis – Opel Patentmotorwagen “System Lutzmann”. Līdz 1901. gadam Opel izgatavoja 65 šādus auto.

Opel Patentmotorwagen “System Lutzmann”

Opel 4/8 PS "Doktorwagen"

Jau no paša sākuma Opel atbalstīja centienus pēc iespējas efektīvāk ražot automobiļus, tādējādi padarot tos pieejamus iespējami plašākai auditorijai. 1909. gadā Opel laiž tirgū tiem laikiem īpaši modernu mazās klases automobili par ļoti konkurētspējīgu cenu, kas sākas no 3950 markām – Opel 4/8 PS, jeb Opel Doktorwagen, kas ir paša Opel konstruēts un aprīkots ar Opel izgatavotu rindas četrcilindru iekšdedzes dzinēju, kas attīsta 8 zirgspēku jaudu un nodrošina 60 km/h ātrumu. Reklāmās Opel zīmols izcēla jaunā auto vienkāršo konstrukciju un neticami vieglo vadīšanu, kas tolaik nozīmēja pavisam jaunu iespēju – auto īpašniekam sēsties pie stūres pašam, nevis algot šoferi. Auto bija ideāli piemērots tā laika vidējai klasei – ārstiem un juristiem un tādēļ tautā iemantoja “Ārstu vāģa” nosaukumu. Opel pierādīja, ka var tehnoloģiski augstvērtīgu automobili piedāvāt tirgū pat 4-5 reizes lētāk nekā luksusa transportlīdzekļus un pārvērta automašīnas no prestižām rotaļlietām bagātajiem un slavenajiem par pieejamu mobilitātes risinājumu plašam klientu lokam.

Grand Prix Opel

1913. gadā Opel nodemonstrē savu straujo tehnoloģisko izaugsmi ar sacīkšu auto Grand Prix Opel. Četru cilindru iekšdedzes dzinējs ar četru litru tilpumu, 16 vārstiem un sadales vārpstu virs dzinēja galvas attīsta 110 Zs jaudu un aptuveni tonnu smago sacīkšu bolīdu paātrina līdz pat 170 km/h. Ļoti iespaidīgi tehnikai, kas radīta vairāk nekā simts gadu atpakaļ!

Opel 4/12 PS "Opel Laubfrosch"

Opel ir pirmais vācu autoražotājs, kas ražošanā ievieš konveijera tehnoloģiju un tā modelis Opel 4/12 PS, kas pazīstams ar nosaukumu Opel Laubfrosch (koku varde) tā sākotnējās zaļās krāsas un īpašā dizaina aizmugures dēļ, ir pirmais uz konveijera lentes izgatavotais auto Vācijā. Laikā no 1924. līdz 1931. gadam tika izgatavoti 119 484 “koku vardes” eksemplāri.

Opel RAK2 eksperimentālais auto ar raķešdzinēju

Nākošo pārsteigumu Opel zīmols sagādā 1928. gadā – eksperimentālie sacīkšu auto Opel RAK1 un RAK2 tiek aprīkoti ar cietās degvielas raķešdzinējiem (starta paātrinātājiem), lai sasniegtu ātruma rekordus. Berlīnes Avus ovālā RAK2 sasniedz 230 km/h ātrumu, kas ir sensācija pagājušā gadsimta divdesmitajiem gadiem. Viens no Ādama Opeļa mazdēliem – Fricis fon Opelis (Fritz von Opel) vēlas pierādīt, ka viņa raķešu tehnoloģija darbojas arī aviācijā un 1929. gadā paceļas gaisā ar pasaulē pirmo pilotējamo raķešlidmašīnu, sasniedzot aptuveni 15 metru augstumu un 2 kilometru lidojuma tālumu.

Opel Olympia ir pirmā vācu automašīna ar nesošo pilnībā no tērauda izgatavoto virsbūvi.

Nākošā būtiskā inovācija seko 1935. gadā – Opel Olympia ir pirmā vācu automašīna ar nesošo pilnībā no tērauda izgatavoto virsbūvi. Šis modelis no 1936. gada tiek aprīkots ar hidrauliskajām bremzēm un četru pārnesumu manuālo transmisiju un praktiski pilnībā tehniski līdzinās mūsdienu pasažieru automašīnām.

1947. gadā Opel Ruselheimā atjauno automobiļu ražošanu pēc Otrā Pasaules kara postījumiem. 1971. gadā Opel jau svin desmit miljonā auto izgatavošanu. Šobrīd Opel jau ir izgatavojis un pārdevis vairāk nekā 70 miljonus automobiļu.

Opel Kadett (D) montāžas līnija

Inovācijas turpinās – 1979. gadā startē pirmais Opel modelis ar priekšējo riteņu piedziņu un šķērsām novietotu dzinēju – Opel Kadett (D), kas ir priekštecis mūsdienu Opel Astra. 1982. gadā Opel atklāj dīzeļdzinēju izmantošanu kompaktklasē, kas Opel automašīnas padara vēl praktiskākas un ekonomiskākas.

Opel ir viens no automobiļu elektrifikācijas pieonieriem. No 1990. līdz 1997. gadam Opel realizē apjomīgu elektromobiļu izpētes un prototipēšanas programmu – Opel IMPULS, lai pētītu elektromobiļu masveida ražošanas iespējas.

Opel IMPULS II eksperimentālais elektromobilis

No 1929. gada līdz 2017. gadam Opel piederēja amerikāņu autoražotājam General Motors. Opel automašīnas General Motors paspārnē iekaroja Lielbritāniju ar Vauxhall zīmolu. Atsevišķi Opel izstrādātie automobiļu modeļi tika izgatavoti un izplatīti Austrālijā ar Holden zīmolu līdz pat 2020. gadam un Ziemeļamerikā un Ķīnā ar Buick, Saturn un Cadillac zīmoliem.

Opel galvenā mītne arī mūsdienās atrodas Ruselheimā, Vācijā. Opel kopā ar tā māsas zīmolu Vauxhall izstrādā, ražo un izplata pasažieru transportlīdzekļus, vieglos kravas automobiļus un transportlīdzekļu detaļas vairāk nekā 60 valstīs visā pasaulē. No 2017. gada Opel un Vauxhall zīmoli ir iekļāvušies franču PSA GROUPE.

Opel MOKKA-e 2020

Tieši 2020. gada saulgriežos Opel ir atklājis kāda izskatīsies pilnībā jaunā MOKKA, kas uzreiz būs pieejama arī kā 100% elektromobilis Opel MOKKA-e ar 100 kW/ 136 Zs 260 Nm elektromotoru un plānotu 322 km maksimālo nobraukumu ar vienu uzlādi pēc WLTP. Jaunā MOKKA parāda virzienu un koncepciju kādā tuvākajā un vidējā nākotnē attīstīsies Opel zīmols. Būtiskas vizuālās iezīmes – jauna Opel automašīnu vizuālā “seja” ar Opel Vizor priekšējo lukturu bloku un IntelliLux LED® matricu gaismām un futūristisks pilnībā digitāls vadītāja mērinstrumentu panelis Pure Panel, kas saglabājis ierasto Opel stūri un tās novietojumu, bet ieguvis luksusa klases gadžeta tēlu un daudz jaunu funkcionālo iespēju.